Ceļu satiksmes drošība ir tēma, par kuru Latvijā runā gadu desmitiem, taču problēma joprojām nepazūd. Automašīnas kļūst drošākas, ceļi – labāki, tomēr kļūdas pie stūres joprojām prasa dzīvības.
Šogad vien Latvijā neveiksmīgu apdzīšanas manevru laikā bojā gājuši seši cilvēki, vēl viens smagi cietis. Tieši tāpēc CSDD un Mapon nolēma kopā meklēt atbildi uz jautājumu: vai tehnoloģijas spēj darīt ko vairāk par negadījumu reģistrēšanu – vai tās var palīdzēt tos novērst?
Jauns veids kā domāt par drošību uz ceļiem
CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis jau daudzus gadus analizē ceļu satiksmes negadījumus, cenšoties izprast ne tikai to, kā tie notiek, bet arī, kāpēc tie vispār notiek. Ilgstošs darbs apdrošināšanas un transporta drošības jomā viņam licis secināt, ka īstā drošība uz ceļiem nekad nav atkarīga no viena faktora.
Satiskmes drošība rodas no vairāku elementu līdzsvara – cilvēka, transportlīdzekļa, infrastruktūras un sistēmām, kas tos visus savieno.
Ilgu laiku pamatuzmanība tika pievērsta pirmajiem trim, taču pakāpeniski tehnoloģijas izvirzās priekšā.
Sensori, kameras un autoparka pārvaldības risinājumi kļūst par daļu no kopējās drošības ekosistēmas.
Tie ne tikai palīdz ātrāk reaģēt, ja noticis negadījums, bet arī dod iespēju pamanīt riskus, pirms tie kļūst par problēmu.
No negadījumu fiksēšanas līdz prevencijai
Autoparku pārvaldībā lielākais ieguvums no tehnoloģijām parādās tieši profilaksē.
Kā skaidro Mapon autoparka drošības un kameru produktu vadītāja:
“Tradicionālā telemātika, piemēram, GPS izsekošana, parāda, kas notika. Autoparka kameras parāda, kāpēc tas notika.”
Šī atšķirība patiesībā ir ļoti būtiska. Lielākā daļa riskantu situāciju nekad nenonāk CSN statistikā vai medijos – nogurums garā nakts maiņā, pārāk cieša braukšana pilsētas satiksmē vai kravas auto, kas pagriezienā iegriežas nedaudz par strauju. Tās ir epizodes, kas reti beidzas ar negadījumu, taču katra no tām varētu. Bez datiem un videoierakstiem šie riski paliek aiz kadra, un no tiem nav iespējams mācīties.
Kad tradicionālā telemātika tiek apvienota ar kameru risinājumiem, uzņēmumiem rodas iespēja šos riskus pamanīt un novērst savlaicīgi. Viens skaņas brīdinājuma signāls vai personalizētas apmācības reizēm ir pietiekamas, lai novērstu avāriju nākotnē. Tā drošība kļūst par ikdienas praksi, nevis par novēloto reakciju pēc notikušā.
Skatīties uz ceļu no jauna rakursa
Mūsdienu autoparka kameras ir daudz vairāk nekā tikai videoreģistratori, kas fiksē notiekošo transportlīdzekļa priekšā.
Modernās kameras sniedz pilnīgu priekšstatu par notiekošo – filmējot priekšā, sānos, aizmugurē un salonā, vienlaikus apkopojot datus par ātrumu, bremzēšanu, paātrinājumu un vadītāja noguruma pazīmēm.
Kad sistēma konstatē risku, tā reaģē nekavējoties – brīdina vadītāju un ļauj novērst situāciju. Bet, ja negadījums tomēr notiek, video sniedz skaidru un objektīvu priekšstatu par notikušo.
Šāda datu caurspīdība ir ieguvums visām pusēm: vadītāji kļūst informētāki, autoparku pārvaldnieki var nodrošināt darbiniekiem mērķtiecīgas apmācības, un uzņēmums saglabā gan reputāciju, gan finansiālo drošību.
Kā tehnoloģija uzlabo ikdienas drošību
Šo risinājumu vērtība ir to praktiskumā. Tie palīdz nevis teorētiski, bet ļoti konkrētos ikdienas gadījumos.
Piemēram:
- Noguruma atpazīšana. Ja sistēma fiksē žāvāšanos vai acu aizvēršanos, dispečers var sazināties ar vadītāju vai pielāgot grafiku.
- Distances brīdinājumi. Ja konkrētā maršruta posmā atkārtoti tiek fiksētas bīstamas situācijas, var mainīt piegādes laiku vai izvēlēties citu ceļu.
- Drošības jostas atgādinājumi. Ja vadītājs atkārtoti aizmirst piesprādzēties, sistēma sniedz automātisku brīdinājumu un palīdz izskaust ieradumu.
- Vairāku kameru analīze. Sānu un aizmugures skati ļauj novērtēt joslu maiņas paradumus un drošību, saskaroties ar velobraucējiem vai gājējiem.
Tieši no šādiem sīkumiem izriet lielas pārmaiņas. Laika gaitā tie samazina negadījumu skaitu, paātrina izmeklēšanas procesus un veido darba vidi, kurā vadītāji jūtas atbalstīti, nevis novēroti.
Kā datus pārvērst praktiskos uzlabojumos
Neviena tehnoloģija pati par sevi drošību neuzlabo – to dara cilvēki, kas to izmanto.
Tāpēc Mapon iesaka sākt ar mazumiņu un koncentrēties uz uzvedības maiņu, nevis vienkārši uzraudzību.
Efektīvākās pieejas:
- Nosaki konkrētus mērķus. Piemēram, riskanto notikumu skaits uz 1000 km vai atgriezeniskās saites sniegšanas ātrums.
- Apspried datus regulāri. Pietiek ar īsu, 15 minūšu pārrunu reizi nedēļā, lai uzturētu uzmanību.
- Pielāgo sistēmu realitātei. Maršruti un braukšanas apstākļi atšķiras – arī risinājumu iestatījumi jāpielāgo.
- Iesaisti vadītājus. Skaidro, kā šie dati palīdz tieši viņiem, ne tikai uzņēmumam. Atzīmē labos piemērus, ne tikai kļūdas.
- Testē un pilnveido. Sāc ar pāris drošības prioritātēm un paplašini tās, kad redzami rezultāti.
Kad vadītāji redz, ka sistēma palīdz viņiem pašiem, nevis tikai uzrauga, tehnoloģijas kļūst par uzticamu partneri.
Jā, privātums sader ar drošību
Jautājums par kamerām vienmēr nāk ar jautājumu par privātumu.
Gan CSDD, gan Mapon uzsver – jebkurai drošības sistēmai jāatbilst GDPR un Latvijas datu aizsardzības prasībām.
Tiek glabāti tikai tie video fragmenti, kas saistīti ar konkrētiem drošības notikumiem, un, ja tie netiek izmantoti, ieraksti automātiski tiek dzēsti pēc 30 dienām. Datiem var piekļūt tikai pilnvaroti lietotāji, un visi faili tiek šifrēti un uzglabāti drošā vidē.
Vadītāji tiek skaidri informēti par to, kas tiek ierakstīts, kāpēc un cik ilgi, tāpēc process ir saprotams un uzticams.
Šāda atklātība veido uzticēšanos starp visām iesaistītajām pusēm un palīdz nodrošināt, ka drošības iniciatīvas ilgtermiņā ir stabilas, godīgas un sabiedrības uzticības vērtas.
Nākamais solis autoparku drošībā
Satiksmes drošības nākotne neizbēgami kļūs datu vadīta. Drīzumā redzēsim, kā likumdošana pielāgojas jaunajām tehnoloģijām, mākslīgais intelekts palīdz prognozēt riskus, un transporta ekosistēmas kļūst vēl ciešāk savienotas, sākot no transportlīdzekļa līdz infrastruktūrai.
Taču patiesā attīstība nav tikai tehnoloģijās, bet tajā, kā mēs tās izmantojam.
Kad uzņēmumi uztver datus kā mācīšanās un pilnveidošanās rīku, nevis kā kontroli vai sodu mehānismu, drošība kļūst par daļu no darba kultūras.
Drošība sākas pirms negadījuma
Lielākie drošības uzlabojumi notiek vēl pirms avārijas. Tie rodas no izpratnes, pieredzes un nelielām, bet savlaicīgām izmaiņām ikdienas braukšanā.
Tehnoloģijas palīdz visos šajos posmos, jo tās redz to, ko cilvēks bieži nepamana. Ja kamera laikus brīdina nogurušu vadītāju vai dati atklāj atkārtotus riskantus ieradumus, tā ir vēl viena nelaime, kas nenotiek.
CSDD un Mapon uzsver: īstā drošība ir kopīga drošība. Tā rodas, kad tehnoloģija palīdz cilvēkiem pieņemt pareizus lēmumus un uzņēmumi drošības ieguldījumus uztver kā ilgtermiņa ieguldījumu cilvēkos un reputācijā.
Vēlies, lai arī tavs autoparks brauktu drošāk?
Sazinies ar mums, un mēs palīdzēsim atrast piemērotākos risinājumus tieši taviem transportlīdzekļiem un vadītājiem!
