Pandēmijas laikā esam iepazinuši, apzinājušies un pielāgojušies jaunai dzīves realitātei, kas daudziem līdz tam šķita neiedomājama. Atskatoties, jau pašā tās karstumā daudzi jautāja, vai spēsim atgriezties pie ierastā ritma? Vai tiešām atkal sāksim rītu, steidzoties ārā no mājām, un atgriezīsimies tikai vēlā vakara stundā?

Šobrīd jau vairākus mēnešus dzīvojam bez ierobežojumiem un redzam, ka darba devēji arvien nevar izšķirties starp darba organizēšanu attālināti vai klātienē. No vienas puses ir uzņēmumi, kas pandēmijas laikā ir redzējuši iespēju un pārgājuši no pilna laika klātienes uz pilna laika attālināto darbu. Citi uzņēmumi jau spējuši atsaukt visu personālu atpakaļ uz biroju. Pa vidu visam ir pāris darba devēji, kuri ļauj darbiniekiem izvēlēties savu darba vietu. Šis ir stāsts arī par Mapon.

Komandas pieredzes stāsti

Mapon Latvijas filiālē šobrīd strādā vairāk nekā 120 darbinieku, no kuriem 65% daļēji vai pilnībā izvēlas strādāt attālināti un tikai 35% regulāri nāk uz biroju. Šoreiz ar savu stāstu dalās programmētājs Roberts, kurš ikdienā strādā attālināti, inženieris Jānis, kura darba specifika primāri piesaista viņu darbam birojā, un programmētāja Austra Marta, kura ikdienā izvēlas strādāt birojā.

Attālinātā darba pionieris Roberts

Roberta ceļš uzņēmumā sākās vēl pirms pandēmijas. Jau tolaik, meklējot jauno darba vietu, viņam bija svarīgi, ka darbu vismaz daļēji varēs veikt attālināti. Roberts atminas, ka atlases procesā bija izdevība aprunāties ar tā brīža IT direktoru. “Vēl tagad atceros, kā viņš man teica mums līdzšinējā pieredze ar attālinātajiem programmētājiem nav pati labākā, uz ko es atbildēju – man gan ir laba pieredze būt attālinātajam programmētājam!”, smaidot stāsta Roberts. 

Īsi pēc tam Robertam tika piedāvāts darbs uzņēmumā. “Man vienmēr ir bijusi atļauja strādāt attālināti vai birojā. No vadības puses nekādi ierobežojumi nekad nav bijuši. Jau darba sākumā tika piedāvātas dažādas mēbeles un aprīkojums mājas ofisa iekārtošanai,” viņš skaidro. 

Attālinātais darbs dod Robertam iespēju strādāt Rīgā un dzīvot Liepājā. Viņš stāsta, ka pa šo laiku ir iemācījies būt universāls un spēj strādāt gan pie darba galda, gan virtuvē un arī mājas pagalmā, kur reizē pieskata bērnus. Attālinātais darbs arī ļāvis kļūt patstāvīgākam. “Esam pieraduši, ka varam uzjautāt kolēģim padomu, bet, strādājot attālināti, saziņa, nenoliedzami, ir lēnāka. Vairākkārt ir bijis tā, ka, gaidot kolēģu atbildi, es radušos problēmu jau biju atrisinājis pats.”

Piedzīvojumu meklētājs Jānis

Jāņa ģimenei šovasar parādījās lieliska iespēja pavadīt vasaras mēnešus Kalifornijā, ASV. Saņemot piedāvājumu, Jānis, daudz nedomājot, devās pie sava tiešā vadītāja ar jautājumu  “Vai varu turpināt darbu, esot otrā pasaules malā?”. Īsi pēc sarunas nāca apstiprinājums un pilnīgs  tehniskais atbalsts, lai nodrošinātu visu attālinātajam darbam nepieciešamo.

“Jāsaka paldies uzņēmumam, kas atbalstīja šādu iespēju un nodrošināja visu, lai varētu darboties attālināti. Ja uzņēmums būtu bijis pret, pirmā doma būtu apspriest bezalgas atvaļinājumu vai arī sliktākajā gadījumā atteikties no šī brauciena,” stāsta Jānis.

Arī ikdienā Jānis izjūt pievienoto vērtību attālinātajam darbam: “Tā kā pats dzīvoju Jelgavā, tad šāda iespēja ļauj ietaupīt gan laiku, kas būtu jāpavadā ceļā, gan arī naudu, jo īpaši pie pašreizējām degvielas cenām!”

Sociālais tauriņš Austra Marta

Austra Marta sevi raksturo kā ļoti ekstravertu, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka, pastāvīgi esot mājās bez cilvēkiem un fona sarunām sev apkārt, viņa jūt zūdam enerģiju un motivāciju darbam. Lai tā nenotiktu, Austra Marta ikdienā ļoti labrāt dodas uz uzņēmuma biroju un strādā klātienē.

“Man ir vēlme ik pa laikam iepauzēt, aprunāties un pasmieties kopā ar kolēģiem. Pat ja visu dienu sēžu ar austiņām ausīs un ierakusies kodā, man patīk, ka apkārt staigā cilvēki un kaut kas nemitīgi notiek. Mājās to dinamisko vidi ir grūtāk noķert, taču man tā nepieciešama, lai manas baterijas uzlādētos!”  stāsta Austra Marta.

Lai gan viņa pati ļoti labprāt izmanto iespēju strādāt klātienē, Austra Marta norāda: “Es ļoti novērtēju, ka Mapon ir iespēja nākt uz ofisu, ja to gribas, un nenākt, ja negribas!” Tāpat viņa dalās ar plāniem doties tālākā ceļojumā, kas ļaus padzīvoties siltajās zemēs, un attālinātais darbs to ļauj īstenot. “Mēs neesam piesieti vienai vietai, un visi kolēģi ir uz viena viļņa par to,” tā Austra Marta.

Uzņēmuma skatpunkts

Mapon personāla atlases speciālisti stāsta, ka potenciālie darbinieki intervijas procesā ir ļoti piesardzīgi pret apgalvojumiem, ka uzņēmums nodrošina iespēju strādāt pēc izvēles attālināti vai klātienē, un nebaidās teikt, ka citviet tie ir bijuši tukši solījumi.

“Liela daļa jauno darbinieku tam pa īstam notic tikai pēc onboarding beigām, kad tiešām savām acīm redz un saprot, ka nekādu ierobežojumu nav,”

stāsta Mapon personāla vadītāja Sintija Mūrniece. 

“Tā kā darbs hibrīda modelī ir salīdzinoši jauna prakse, sabiedrībā vēl nav izveidojusies vienota izpratne, ko tas sevī ietver. Darba devēji lielākoties pakārto attālināto darbu papildu prasībām, paredzot noteiktu dienu skaitu, kas obligāti jāpavada birojā. Darbiniekam, savukārt, var būt priekšstats, ka viņam būs brīvība izvēlēties. Ja tas netiek precīzi nokomunicēts, rodas pārpratumi,” viņa turpina. “Mūsu prioritāte vienmēr ir bijuši darbinieki – viņu veselība, labsajūta un vēlme strādāt. Mēs redzam, ka brīvība izvēlēties strādāt attālināti vai klātienē ir liels motivators, un to arī nodrošinam.”

Personāla atlases speciālise Agnese Lasmane piebilst: “Šis ir arī liels pluss uzņēmumam, jo redzam, ka tagad vakancēm piesakās cilvēki ne tikai no Rīgas, bet arī Liepājas un Daugavpils!”

Uzņēmuma direktors Ingus Rūķis uzsver, ka Mapon aktīvi strādā, lai nodrošinātu komandai darba un privātās dzīves balansu, un brīva darba vietas izvēle ir viens no soļiem, kā to panākt.

“Papildus mēs jau vairākus gadus vasaras periodā īstenojam īsās piektdienas, ļaujot darbiniekiem strādāt par divām stundām mazāk. Tāpat aktīvi sekojam līdzi ikdienas noslodzei, lai komanda nestrādā ilgāk par noteikto darba laiku un regulāri ņem mazākas pauzes, kurās izkustēties un atpūtināt prātu.”

Kopumā uzņēmuma vadība vērtē, ka ne produktivitāte, ne komandas gars attālinātā darba iespaidā nav mazinājies. “Gluži otrādi, ja darbiniekiem ir brīvība sev ērtā laikā un vietā paveikt darba uzdevumus, neuztraucoties par to, kad un kā tiks pie ārsta vai kurš varēs aizvest bērnu uz pulciņu, viņš ir produktīvāks tā izpildē,” novērojusi Agnese.

Savukārt, satikt kolēģus birojā un saliedēšanās pasākumos ir šķietami divtik patīkami. Kā norāda Sintija: “Šobrīd īstenojam jaunāko no mūsu iniciatīvām – dienu ofisā,  kad aicinām visus tuvu un tālu strādājošos satikties birojā. Reizi mēnesī visi sanākam kopā, lai diskutētu par produktīvām un ne tik produktīvām lietām, nosvinētu kopīgas uzvaras, pārrunātu neveiksmes un gūtās mācības. Kolēģi ar prieku iesaistās!”

Ja arī tu augstu vērtē brīvību un esi jauna izaicinājuma meklējumos, piesakies kādai no mūsu aktuālajām vakancēm.